Stenlija Kauss 2022 un NHL Komandas – Dinastijas

Jūnija pēdējā nedēļā tika pielikts punkts Stenlija kausa izcīņai. Par labāko komandu kļuva Kolorado “Avalanche”, kurai ceļš līdz trešajai trofejai bija diezgan ilgs. Pēdējo reizi lavīnas kausu izcīnīja tālajā 2001. gadā. Cita lieta ir otrā fināliste Tampabejas “Lightning”. Neskatoties uz palikšanu bez kausa, šo komandu var pamatoti uzskatīt par dinastiju, jo komandai tas bija trešais fināls pēc kārtas un ceturtais astoņu sezonu laikā.

“Lightning” jebkurā gadījumā jau ierakstījusi sevi NHL vēsturē kopā ar citiem klubiem, kuri savulaik dominējuši līgā un bijuši gandrīz vai neuzvarami. Tampabejas sniegums nav pats iespaidīgākais, jo iepriekšējā gadsimtā bijušas komandas, kuras par Stenlija kausa ieguvējām kļuva pat piecas reizes pēc kārtas. Tomēr “Lightning” (un arī Čikāgas “Blackhawks”) gadījums ir visai īpašs – šo komandu dominance notikusi laikos, kad NHL eksistē algu griesti. Klubi nedrīkst tērēt vairāk par noteiktu summu hokejistu algām, kas čempionkomandas veidošanu ilgtermiņā padara par visai izaicinošu uzdevumu. Tas gan nemazina citu komandu sasniegumu, jo tikt pie Stenlija kausa visos laikos bijis diezgan sarežģīti.

Stenlija Kauss un NHL Komandas – Dinastijas

NHL vēsturē ir tikai trīs komandas, kuras Stenlija kausu izcīnījuši vismaz desmit reizes – Detroitas “Red Wings”, Toronto “Maple Leafs” un Monreālas “Canadiens”. Kā redzams, “Bruins” nav šajā kompānijā, toties Bostonas komanda, kopā ar trīs augstāk minētajām, ir viena no četrām, kura Stenlija kausa finālā spēlējusi vismaz 20 reizes. Tuvākie sekotāji atrodas diezgan tālu, jo Čikāgas “Blackhawks” līdz izšķirošajai sērijai spējusi tikt 13 reizes, bet Ņujorkas “Rangers” – 11 reizes.

Bostonas “Bruins” (1939. – 1958.)

Par “Bruins” veiksmīgāko periodu var uzskatīt laika posmu no 1939. līdz 1958. gadam, kad viņi tika pie diviem kausiem un vēl pieciem fināliem. Tajos gados finālistu sastāvs nebija īpaši mainīgs, jo bieži vien par trofeju cīnījās trīs komandas – “Red Wings”, “Maple Leafs” un “Canadiens”. Bostonas klubam ik pa laikam izdevās “iejaukties” šajā kompānijā un parūpēties kaut par nelielu intrigu, lai Stenlija kausa izcīņa nekļūtu par izredzēto klubu sacensību.

Varbūt to “Red Wings” hokejistu uzvārdi, kuri pārstāvēja komandu no 1939. līdz 1958. gadam, neko neizsaka parastiem hokeja līdzjutējiem, bet šie hokejisti ir ierakstīti NHL vēstures grāmatā un arī uzņemti slavas zālē. Dits Kleipers, Milts Šmidts, Vūdijs Dumarts, Ferns Flemens, kas visi turklāt, ir kanādieši. Nespējot iekļūt kādā no Kanādas komandām, viņi karjeras turpināšanai izvēlējās ASV. Un šī izvēle noteikti bijusi pareiza.

Detroitas “Red Wings” (1934. – 1966.)

Konkurence ar Kanādas klubiem nebija viegls uzdevums. ASV kaimiņvalstī bija krietni vairāk hokejistu nekā pašā ASV, visi labākie tika savākti, tiklīdz viņi parādījās NHL tuvumā, un Savienoto valstu klubiem bija jāpaļaujas uz saviem spēkiem un uz tiem Kanādas pārstāvjiem, kuri nebija iekļuvuši nevienā no dzimtenes komandām. Tieši “Red Wings” kļuva par to klubu, kas spēja konkurēt ar kanādiešiem. Un nevis vienkārši konkurēt, bet atņemt tām kausus, par ko liecina skaitļi – Detroitas komanda ir trešā titulētākā visā NHL. Laika posmā no 1934. līdz 1966. gadam Stenlija kauss izcīnīts septiņas reizes, vēl 11 reizes “Red Wings” apstājās finālā.

Detroitas kluba lielākā leģenda ir Gordijs Hovs, kura iesauka ir “Mr. Hockey”. Viņš ir komandas rekordists daudzās statistikas ailēs, četrkārtējais Stenlija kausa ieguvējs, slavas zāles dalībnieks – pilns komplekts. Un vēl ir Teds Lindsejs, kura vārdā nosaukta NHL balva spēlētājam ar labāko reputāciju. Šie divi spēlētāji ir labi zināmi pat tiem, kuri hokejam sākuši sekot vien pēdējos gados.

1966. gadā “Red Wings” Stenlija kausa finālā zaudēja Monreālas “Canadiens”, un kopš šīs sezonas, sākās smags kritums. Komandas vēsturnieki šo posmu sauc par “Dead Wings”. Arī šeit iemesli ir vairāki – neveiksmīgas treneru izvēles, pārmaiņas NHL sistēmā, komandām kļūstot krietni konkurētspējīgākam, nokavēta paaudžu maiņa. Tas viss noveda pie tā, ka ilgu laiku “Red Wings” pazuda no trofejas pretendentu saraksta. Detroitas komanda ierindā atgriezās 1995. gadā, lielā mērā pateicoties Skotija Boumena nozīmēšanai par galveno treneri.

Toronto “Maple Leafs” (1932. – 1967.)

Mūsdienās par šo komandu nesmejas vien sliņķis. “Maple Leafs” ir ideāls piemērs tam,

kas notiek ar klubu, kura līdzjutēji nespēj pieņemt realitāti. Toronto komanda savu pagaidām pēdējo Stenlija kausu izcīnījusi 1967. gadā un kopš tā laika vairs nav spēlējusi finālā, kas nemazina fanu entuziasmu pirms katras sezonas. “Twitter” ir izveidots speciāls profils, kurā tiek skaitītas dienas kopš pēdējā kausa, savukārt citu klubu līdzjutēji atklāti ņirgājas par “Maple Leafs” atbalstītājiem, jo Toronto kluba sērija bez kausa ir garākā NHL.

Laika posmā no 1932. līdz 1967. gadam Toronto 11 reizes izcīnīja Stenlija kausu, vairākas reizes to izdarot trīs reizes pēc kārtas, vēl astoņos gadījumos “Maple Leafs” iekļuva finālā, bet pie trofejas tika kāda cita komanda. Par spīti neveiksmēm pēc 1967. gada, šī franšīze joprojām ir viena no populārākajām pasaulē, tēvi savus abonementus atstāj mantojumā dēliem, savukārt 17 tūkstoši skatītāju tribīnēs ir visai ierasta lieta. Izaugušas vairākas paaudzes, kuras nemaz neatceras izcīnītos kausus, bet tas neliedz viņiem apmeklēt mačus un kvēli atbalstīt savu komandu.

Toronto pārstāvējuši tādi hokejisti kā Džordžs Armstrongs, Tims Hortons, Deivs Keons, Rons Eliss un daudzi citi spēlētāji, kuri pelnīti ieguvuši vietu NHL slavas zālē. “Maple Leafs” turpmākā “kritiena” iemesli ir dažādi – vairākas īpašnieku, un līdz ar to arī stratēģijas maiņas, skandāli, jo spēlētāji bija neapmierināti ar pārāk autoritāru treneri, un, protams, konkurentu veikums, kuri pārvilināja “Maple Leafs” labākos spēlētājus. Šī Kanādas pilsēta joprojām dzīvo atmiņās par komandu – dinastiju, taču vai Toronto vēl kādreiz izdosies atgriezties virsotnē – tas ir neatbildēts jautājums.

Monreālas “Canadiens” (1951. – 1979.)

Kanādas leģendārākais klubs pašlaik piedzīvo ne tos labākos laikus. 2021. gadā tam vairāku sakritību rezultātā izdevās iekļūt Stenlija kausa finālā, taču līmeņa atšķirība starp “Canadiens” un “Lightning” bija pārāk liela, lai Monreālas klubs varētu nopietni pretendēt uz trofeju. Pēdējos gados “Canadiens” vārds vairs netiek asociēts ar panākumiem, bet tas tā nav bijis vienmēr. Monreālas komanda ir pārliecinoši titulētākā NHL – 34 dalības finālā un 24 izcīnīti Stenlija kausi.

Īpaši jaudīgs “Canadiens” vēsturē bijis posms no 1951. līdz 1979. gadam, kad klubs 16 reizes tika pie kausa, un vēl piecas reizes spēlēja finālā. Tajos laikos Monreālas dominance bija tik izteikta, ka klubam pat radās sava veida negodīga priekšrocība pārējo komandu priekšā. Ja hokejistam bija vairāki piedāvājumi, un viens no tiem bija no “Canadiens”, tad ar 99% varbūtību izvēle tika izdarīta tieši par labu Monreālas klubam. Tajā pašā laikā komandas vadība saskarās ar izaicinājumu, jo vietējā publika bija ļoti prasīga un jūtīga visos jautājumos, kuri bija saistīti ar sastāvu. Nokomplektēt komandu tikai ar Kvebekas provinces hokejistiem nebija iespējams, līdz ar to katra “leģionāra” piesaistīšana tika rūpīgi izvērtēta. Gijs Leflērs, Žans Belivo, Anri un Moriss Rišāri, Larijs Robinsons, Žaks Plants – tie ir tikai daži no hokejistiem, kuri kļuvuši ne tikai par “Canadiens”, bet arī par NHL leģendām.

Laiki mainījās, un mainījās arī citu komandu iespējas un konkurētspēja. NHL nekad nebija ieinteresēta vienas komandas dominancē, jo profesionālajam sportam ASV vienmēr bijis “skatlogu principos”, kas nozīmē, ka par čempionu var kļūt jebkurš, arī tas, uz kuru pirms sezonas neviens neveica likmes. Arī vietējās zvaigznes vairs nebija tik spilgtas, kā rezultātā “Canadiens” bija jānokāpj no pjedestāla. Tas notika ne uzreiz – pēc 1979. gada kausa sekoja uzvaras vēl 1986. un 1993., bet kopumā tie vairs nebija neuzvaramie “Canadiens”, kādus visi zināja gandrīz 30 gadu garumā.

Autors: Anna Sokolova