Pretrunīgākais futbola apbalvojums “Ballon d’Or” mainīs savus saņemšanas kritērijus

“Ballon d’Or” jeb apzeltītā futbola bumba ir nozīmīgākais individuālais apbalvojums, kuru kopš 1956.gada medijs “France Football” pasniedz planētas izcilākajam futbolistam par sasniegumiem aizvadītajā kalendārajā gadā. Pēc tam, kad 2021.gada novembra beigās savu septīto trofeju saņēma argentīniešu zvaigzne Lionels Mesi, futbola sabiedrībā izcēlās kārtējais skandāls – vairums ekspertu un līdzjutēju pauda viedokli, ka Mesi saņēma balvu nepelnīti, bet viņa galvenais konkurents poļu uzbrucējs Roberts Levandovskis tika vēlreiz apzagts.

Lai glābtu apbalvojuma gadu gaitā sabojāto reputāciju, “France Football” galvenais redaktors Paskals Ferre martā sākumā nāca klajā ar visiem tik ilgi gaidīto paziņojumu – “Ballon d’ Or” saņemšanas kritēriji beidzot tiks mainīti. Izmaiņas Zelta bumbas noteikumos brieda jau sen, jo to neobjektivitāte, neskaidrie kritēriji un dīvainie balsojuma dalībnieki tika kritizēti gandrīz pēc katras balvas pasniegšans ceremonijas.

“Zelta bumba ir ļoti dzīva matērija. Tā pastāv arvien pieaugošā plaisā starp tradīcijām un mūsdienīgumu. Tas ir izdzīvošanas, uzticības un godīguma jautājums. Šogad sapratām, ka “Ballon d’Or” ir jāattīstās un jāatjaunojas, lai kļūtu labākai,” intervijā “El’Equipe” atzina Ferre. “Varat to uztvert kā atbildi uz kritiku – dažkārt pelnītu. Taču galvenokārt mūs virzīja liela vēlme nodrošināt balvas izcilību un neatkārtojamo raksturu pat pēc 65 piešķiršanas gadiem.”

Kā tiek noteikti balvas pretendenti?

Vispirms “France Football” redakcija izveido, viņuprāt, aizvadītā gada trīsdesmit pasaules labāko futbolistu sarakstu. Pēc tam šis saraksts tiek nodots dalībvalstu žurnālistiem, kuriem tiek uzticēts iesniegt piecus labākos spēlētājus, sarindojot tos no labākā uz sliktāko. Turpinājumā tiek apkopoti rezultāti un par balvas ieguvēju kļūst tas futbolists, kurš saņēmis vislielāko punktu skaitu. Balsojumā tiek vērtēts spēlētāja nopelns kalendārā gada laikā, proti, no 1.janvāra līdz balsojuma noslēgumam 24.oktobrī.

Galvenās problēmas

Īpašu kritiku izpelnījušies Zelta bumbas balsošanas dalībnieki, proti, žurnālisti no 180 pasaules valstīm. Līdz šim uzvarētāja noteikšanā katru gadu piedalījās daudzas tā sauktās “trešās pasaules” valstis, kurās pēdējo divdesmit gadu laikā futbols nav piedzīvojis ievērojamu attīstību – izlases ieņem zemas vietas FIFA rangā, jauniešiem joprojām trūkst kvalitatīvu futbola laukumu, bet lielākajai sabiedrības daļai ir visai ierobežota pieeja televīzijai un internetam.

Tas viss rada miglainu priekšstatu par patieso spēku samēru pasaules futbolā. Tā, piemēram, 2021.gada balsojumā, kurā bija divi izteikti favorīti Mesi un Levandovskis, vairāki žurnālisti iesūtīja visai dīvainus labāko pieciniekus – Kamerūnas pārstāvis kā labāko izvēlējās Kilianu Mbapē, kurš beigās palika tikai devītais; uzbekistānietis otro vietu piešķīra Meisonam Mauntam, Albānijas žurnālists piekto balsi atdeva 19 gadus vecajam Pedri, bet Gambijas pārstāvis labāko pieciniekā iekļāva Simonu Kjaeru.

Tāpat “Ballon d’Or” tiek kritizēta par objektivitātes trūkumu, jo daudzi žurnālisti izvēlas balsot par saviem elkiem vai sirdij tuviem futbolistiem, neņemot vērā sportisko sniegumu, sasniegumus un statistiku. Tā, piemēram, aizvadītā gada balsojumā Brazīlijas pārstāvis pirmo vietu atdeva Kevinam De Brujnem, kā otru izvēlējās Žoržinju, bet trešo Mbapē, taču labāko pieciniekā neiekļāva ne Mesi, ne Levandovski. Tikmēr vairāki žurnālisti uzvaru piešķīra portugāļu superzvaigznei Krištianu Ronaldu, kurš beigās palika tikai sestais.

2021.gada balsošanas rezultāti

Vieta	Spēlētājs	Komanda	Punkti
1.	Lionels Mesi	“Barcelona”/ Parīzes “Saint-Germain”	613
2.	Robert Levandovskis	Minhenes “Bayern”	580
3.	Žoržinju	Londonas “Chelsea”	460
4.	Karims Benzemā	Madrides “Real”	239
5.	Ngolo Kantē	Londonas “Chelsea”	186
6.	Krištianu Ronaldu	“Juventus”/ Mančestras “United”	178
7.	Muhameds Salāhs	“Liverpool”	121
8.	Kevins De Breine	Mančestras “City”	73
9.	Kilians Mbapē	Parīzes “Saint-Germain”	58
10.	Džanluidži Donnaruma	“Milan”/ Parīzes “Saint-Germain”	36

Vēl viena būtiska problēma ir laika posms, par kuru tiek pasniegta Zelta bumbas balva – futbolista sniegums tiek vērtēts kalendārā gada nogrieznī, proti, no 1.janvāra līdz 24.oktobrim, pamatojoties uz divu dažādu sezonu rezultātiem. Par piemēru, kāpēc tas ir slikti, kalpo Mesi, kurš aizvadīja izcilu pagājušo sezonu, vasarā kopā ar izlasi triumfējot “Copa America” turnīrā, taču turpinājumā pilnībā izgāza sezonas startu Parīzes “Saint-Germain” rindās Francijas čempionāta. Tas ietekmēja izcīnītās “Ballon d’Or” uztveri, jo argentīnietis balvu faktiski saņēma par labi aizvadītu pusgadu, nevis sniegumu visa kalendārā gada garumā. Tāpat spēlētāju sniegums tiek vērtēts desmit, nevis visu divpadsmit mēnešu nogrieznī, neskatoties uz to, ka futbols tiek spēlēts arī novembrī un decembrī.

Vēl viens klupšanas akmens ir “France Football” izvirzītie Zelta bumbas kritēriji – žurnālistiem, balsojot par spēlētājiem, jāņem vērā individuālais sniegums un izcīnītās trofejas kalendārā gada ietvaros, talants un godīgas spēles ievērošana, kā arī futbolista pienesums visas karjeras laikā.

Ņemot vērā spēlētāju Individuālo sniegumu, vienmēr augstāk tiks novērtēti uzbrucēji, kuri gūst vārtus un izšķir spēles likteni, kamēr aizsargi un pussargi, kuru pienesums nav tik acīmredzams, bieži vien netiek pienācīgi novērtēti. Otrs kritērijs, proti, talants, vispār ir kaut kas subjektīvs un neizmērāms, tāpēc šādam punktam te nemaz nebūtu jāatrodas. Un, visubeidzot, pienesumam visas karjeras laikā nav nekā kopīga ar sniegumu tieši viena konkrēta kalendārā gada ietvaros, jo spēlētājs, kurš iepriekš aizvadīja visai neizteiksmīgu karjeru, var beidzot izšaut un kļūt par gada labāko futbolistu.

Atskatoties uz visām galvenajām “Ballon d’Or” problēmām, par kurām tā tiek tik ļoti kritizēta, kļūst skaidrs, ka balvas galvenais trūkums ir neobjektīvie un neskaidrie kritēriji un dīvainais balsotāju sastāvs – žurnālisti, izvēloties pasaules labākos futbolistus, bieži ignorē padziļinātu spēlētāju statistiku un balso pēc personīgajām simpātijām, turklāt spēlētāju vērtēšana divu dažādu sezonu perspektīvā pavisam noteikti neatvieglo uzdevumu.

Četras galvenās izmaiņas

“France Football” galvenais redaktors Paskals Ferre intervijā medijam “L’Equipe” apstiprināja, ka Zelta bumbas trofeju piemeklēs nozīmīgas saņemšanas kritēriju izmaiņas. Pirmkārt, turpmāk tiks ņemta vērā futbola sezona, nevis kalendārais gads. Balsotāji spēlētāju sniegumu izvērtēs laika posmā no augusta līdz jūlijam, ņemot vērā rezultātus nacionālajā čempionātā, starptautiskos klubu turnīros, kā arī izlašu sacensībās, kas bieži notiek vasarā. Šogad “Ballon d’Or” piešķiršanā tiks ņemts vērā sniegums tikai 2021./2022.gada sezonā, kas vasarā noslēgsies ar Eiropas čempionātu sievietēm. Tikmēr 2022.gaada Kataras Pasaules Kauss vīriešiem būs nozīmīgs nosakot 2023.gada labāko futbolistu.

Otrkārt, nākotnē būs stingrāka kandidātu atlase. Iepriekš Zelta bumbas kandidātus izvēlējās “France Football” žurnālisti, kuri izveidoja 30 spēlētāju sarakstu, par kuriem var balsot. Turpmāk viņu pulkam pievienosies “Ballon d’Or” vēstnieks un Londonas “Cheslea” un Kotdiuvāras izlases leģenda Didjē Drogbā, kā arī ārvalstu žurnālisti, kuru izvēle pagājušajā gadā sakrita ar balsojuma rezultātiem. Tā, piemēram, 2022.gada kandidātu atlasē piedalīsies vjetnamietis Truongs An Ngoks, kura piecinieks 2021.gada “Ballon d’Or” balsojumā bija tāds pats kā gala rezultāti. Sievietēm pēc tāda paša principa tiks piesaistīta čehiete Karolīna Hlavačkova.

Treškārt, turpmāk balsošanā piedalīsies tikai Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) reitinga 100 labāko valstu pārstāvji, nevis 180, kā tas bija iepriekš. Tikmēr sievietēm balsošanai kvalificēsies tikai 50 labākas pasaules valstis. Pēc balvas dibinātāju domām tas palielinās uzticamību un novērsīs dažādu dīvainu balsojumu iespējamību, jo lēmumus pieņems daudz kompetentāki sporta žurnālistikas nozares eksperti. Līdz ar to 2022.gada Zelta bumbas balsojumā nevarēs piedalīties Jaunzēlandes, Kazahstānas, Azerbaidžānas, kā arī Latvijas, Igaunijas un daudzu citu valstu pārstāvji.

Visubeidzot, “Ballon d’Or” nākotnē būs daudz skaidrāki kritēriji – izvēloties gada labāko futbolistu, svarīgākie būs individuālie sasniegumi, konkrētā spēlētāja meistarības līmenis un spēja izšķirt spēles likteni. Otrs būtiskākais punkts būs izcīnītās klubu un izlašu trofejas, bet kā pēdējais tiks vērtēts spēlētāja sportiskais tēls un atbilstība godīgas spēles standartiem. Zīmīgi, ka turpmāk, izvērtējot balvas kandidātus, vairs nebūs svarīgs futbolista pienesums visas karjeras laikā. Tas nozīmē, ka netiks ņemti vērā pagātnes nopelni, kas ne vienu vien reizi palīdzēja Mesi un Ronaldu izcīnīt prestižos apbalvojumus.

Pēdējās desmitgades pretrunīgākie Zelta bumbas balsojumi

2010.gadā pēc Spānijas uzvaras Pasaules kausā par galvenajiem Zelta bumbas pretendentiem tika uzskatīti Andress Injesta un Čavi, taču prestizo trofeju otro reizi karjerā izcīnīja Mesi. Argentīnietis aizvadīja labu sezonu, taču abi spāņu pussargi palīdzēja Spānijai kļūt par pirmo valsti, kas uzvarējusi turnīrā ārpus sava kontinenta, un futbola ekspertu aprindās bija lielāki favorīti.

Tāpat uz balvu pretendēja arī Nīderlandes valstvienības uzbrukuma līderis Veslijs Sneiders, kurš sasniedza Pasaules kausa finālu, bet klubu līmenī aizvadīja vēsturisku sezonu ar Milānas “inter”. Itālijas komanda piekto sezonu pēc kārtas uzvarēja A sērijā, Itālijas kausa izcīņā un pirmo reizi 45 gadu laikā triumfēja UEFA Čempionu līgā. Taču, neskatoties uz visu, Sneiders neiekļuva pat nominēto kandidātu finālā, par ko vēlāk jutās ļoti aizvainots.

2013.gadā savu otro Zelta bumbu pēc četru gadu pārtraukuma ieguva portugāļu superzvaigzne Krištianu Ronaldu. Madrides “Real” uzbrucējs aizvadīja fenomenālu kalendāro gadu, 56 spēlēs gūstot 66 vārtus, taču daudzi eksperti kā atbilstošāku kandidātu redzēja Minhenes “Bayern” rindās treblu izcīnījušo Franku Riberī. “Ballon d’Or” balsojumā francūzis ieņēma tikai trešo vietu, bet Mesi otro.

2019.gadā kārtējo reizi pierādījās neskaidrie balvas piešķiršanas kritēriji – nospiedošā futbola sabiedrības daļa uzskatīja, ka Zelta bumbu jāsaņem “Liverpool” aizsargam Virdžilam Van Dijkam, taču daudziem par pārsteigumu pie savas sestās trofejas tika Lionels Mesi, kurš 2018./2019.gada sezonā izcīnīja tikai Spānijas čempiona titulu. Van Dijks, turpretim, triumfēja UEFA Čempionu līgā, pa ceļam pusfinālā ar 4-3 pārspējot Mesi pārstāvēto “Barcelona”, kā arī izcīnīja UEFA Superkausu un Klubu Pasaules kausu. Turklāt nīderlandietis visa kalendārā gada laikā demonstrēja spīdošu aizsarga statistiku, ne reizi neļaujot sevi apvest un apdriblēt.

Visubeidzot, par pēdējo pretrunīgo notikumu uzskatāma “Ballon d’Or” balvas pasniegšans ceremonija 2021.gadā. Uz Zelta bumbu pretendēja divi izteikti kandidāti – “Copa America” uzvarētājs Mesi un tā brīža pasaules labākais centra uzbrucējs Roberts Levandovskis. Ekspertu vidū valdīja uzskats, ka tieši polis bija pelnījis kļūt par pasaules labāko futbolistu, taču, neskatoties uz futbola sabiedrības atbalstu, septīto reizi karjerā un otro reizi pēc kārtas “Ballon d’Or” tika piešķirta Mesi. Polis bija galvenais pretendents uz trofeju arī 2020.gadā, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ balvas netika piešķirta. Līdz ar to Levandovskis tika apdalīts divus gadus pēc kārtas.

Zelta bumbas uzvarētāji 21.gadsimtā

Gads	Spēlētājs	Valsts	Komanda
2021.	Lionels Mesi	Argentīna	“Barcelona”/ PSG
2020.	Atcelts Covid-19 dēļ
2019.	Lionels Mesi	Argentīna	“Barcelona”
2018.	Luka Modričs	Horvātija	Madrides “Real”
2017.	Krištianu Ronaldu	Portugāle	Madrides “Real”
2016.	Krištianu Ronaldu	Portugāle	Madrides “Real”
2015.	Lionels Mesi	Argentīna	“Barcelona”
2014.	Krištianu Ronaldu	Portugāle	Madrides “Real”
2013.	Krištianu Ronaldu	Portugāle	Madrides “Real”
2012.	Lionels Mesi	Argentīna	“Barcelona”
2011.	Lionels Mesi	Argentīna	“Barcelona”
2010.	Lionels Mesi	Argentīna	“Barcelona”
2009.	Lionels Mesi	Argentīna	“Barcelona”
2008.	Krištianu Ronaldu	Portugāle	Mančestras “United”
2007.	Kakā	Brazīlija	“Milan”
2006.	Fabio Kannavaro	Itālija	Madrides “Real”
2005.	Ronaldinju	Brazīlija	“Barcelona”
2004.	Andrejs Ševčenko	Ukraina	“Milan”
2003.	Pavels Nedveds	Čehija	Turīnas “Juventus”
2002.	Ronaldo	Brazīlija	Madrides “Real”
2001.	Maikls Ouens	Anglija	“Liverpool”

Zelta bumbas rekordi

• Visvairāk Zelta bumbas ir ieguvis Lionels Mesi (septiņas reizes), bet viņam ar piecām trofejām seko Krištianu Ronaldu. Trīs trofejas karjeras laikā ir izcīnījuši Johans Kruifs, Mišels Platinī un Marko van Bastens.
• Visvairāk “Ballon d’Or” ieguvēju nāk no Nīderlandes, Vācijas, Argentīnas un Portugāles (katrai pa septiņām balvām).
• Visvairāk Zelta bumbas balvu ir izcīnījuši “Barcelona” futbolsti (12 reizes) – Luiss Svaress, Joahns Kruifs (divreiz), Hristo Stoičkovs, Rivaldo, Ronaldinju un Lionels Mesi (septiņas reizes).
• “Ballon d’Or” ieguvējiem bagātākā komanda ir “Barcelona”, kuras rindās balvu ir izcīnījuši septiņi dažādi spēlētāji – Alfredo di Stefano (divreiz), Reimonds Kopa, Luišs Figu, Ronaldo, Fabio Kanavaro, Krištianu Ronaldu (piecreiz) un Luka Modričs.
• Astoņi spēlētāji savas karjeras laikā ir ieguvuši ne vien Zelta bumbu, bet arī triumfējuši FIFA Pasaules kausā un Eiropas kausā/UEFA Čempionu līgā – Bobijs Čārltons, Francs Bekenbauers, Gerds Millers, Paolo Rosi, Zinedīns Zidāns, Rivaldo, Ronaldinju un Kakā.
• Par pirmo futbolistu ārpus Eiropas un pirmo Āfrikas izlases spēlētāju, kurš izcīnīja “Ballon d’Or” balvu, kļuva libērietis Džordžs Vē (1995.gadā).
• Vienigais vārtsargs, kurš ieguvis Zelta bumbas balvu, ir krievu futbolists Ļevs Jašins (1963.gadā).
• No 2008. līdz 2021.gadam Krištianu Ronaldu un Lionels Mesi kopā Zelta bumbu uzvarēja 12 no 13 reizēm.
• Vibiežāk Zelta bumbas balvai ir nominēts Krištianu Ronalu – portguālis 30 kandidātu lokā atradies 17 reizes. Ekspeti paredz, ka 37 gadus vecais futbolists karjeru varētu noslēgt vismaz ar 20 nominācijām.

Biežākie “Ballon d’Or” ieguvēji

Spēlētājs	Valsts	Skaits	Gadi
Lionels Mesi	Argentīna	7	2009.,2010.,2011.,2012.,2015.,2019.,2021.
Krištianu Ronaldu	Portugāle	5	2008.,2013.,2014.,2016.,2017.
Johans Kruifs	Nīderlande	3	1971.,1973.,1974.
Mišels Platinī	Francija	3	1983.,1984.,1985.
Marko van Bastens	Nīderlande	3	1988.,1989.,1992.
Alfredo Di Stefano	Spānija	2	1957.,1959.
Kevins Kīgers	Anglija	2	1978.,1979.
Kārs Haincs Rummenige	Vācija	2	1980.,1981.
Ronaldo	Brazīlija	2	1997.,2002.

Autors: Kristaps Karzubovs