Kā Latvijas Izlases Hokejisti Tika Pie Līgumiem Okupantu Līgā?

Starpsezona hokejā parasti ir diezgan mierīgs laiks, kurā nenorisinās čempionāti un nenotiek spēles, bet hokejisti ir aizņemti ar savas karjeras nākotnes jautājumu risināšanu. Katru vasaru spēlētāji maina komandas un paraksta jaunus līgumus, taču, lai arī cik negaidīti būtu minētie notikumi, tie pavisam noteikti izsauc tikai pozitīvas emocijas. Taču šovasar Latvijas hokeja vidē valdīja pavisam cita emociju gamma, jo par līgumiem Krievijas komandās paziņoja vairāki Latvijas hokeja valstsvienības spēlētāji – Indrašis, Kalniņš un Jeļisejevs. Kādi bija latviešu galvenie motīvi un kā viņi nonāca līdz līgumiem šobrīd pasaules nīstākajā hokeja valstī?

Kāpēc Indraša Līgums Kļuva par Pārsteigumu?

29. jūnijā hokeja sabiedrību un mediju vidi pāršalca negaidīta ziņa – par viena gada līguma noslēgšanu ar Latvijas valstsvienības ilggadējo uzbrucēju Miku Indraši savos sociālajos tīklos paziņoja Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komanda Maskavas “Spartak”. 31 gadu vecais latviešu hokejists, kurš aizvadīto 2021./2022.gada sezonu noslēdza Šveices augstākās hokeja līgas (NL) komandā “Biel-Bienne”, sezonas gaitā paspēja uzspēlēt arī divās Krievijas komandās – Maskavas apgabala “Vityaz” un Vladivostokas “Admiral” – bet iepriekš divus gadus pārstāvēja citu Krievijas galvaspilsētas vienību Maskavas “Dynamo”. Ja iepriekš Indraša spēlēšana Latvijas austrumu kaimiņvalstī neizraisīja gandrīz nekādus jautājumus, tad šoreiz šāda ziņa tika uztvera ar pavisam citām emocijām.

Taču kāpēc tas kļuva par pārsteigumu? Vēl gadu atpakaļ tā būtu parasta ziņa, kas jau nākamās dienas rītā nozustu sporta mediju ziņu plūsmā, taču tagad laiki ir mainījušies. 2022. gada 24. februārī Krievija, laužot visus starptautiskos likumus un vispārcilvēciskās normas, iebruka Ukrainas teritorijā, uzsākot mēnešiem ilgu karadarbību, kas ir atņēmusi tūkstošiem nevainīgu cilvēku dzīvības un nav beigusies vēl līdz pat šai dienai. Ņemot vērā minētos notikumus, visas civilizētās pasaules valstis sāka distancētiem no mūsu austrumu kaimiņa visās dzīves sfērās, tostarp, sportā.

Vienaldzīga nepalika arī Latvija, kura pēc Krievijas karadarbības uzsākšanas Ukrainas teritorijā valstiskā līmenī pieņēma grozījumus Sporta likumā, kas paredz, ka sportistiem un sporta darbiniekiem turpmāk būs liegts piedalīties jebkādās sacensībās, kas norisinās Krievijā vai Baltkrievijā. Ja sportists tomēr nolems savu karjeru turpināt Krievijā, viņam nākotnē būs liegts pārstāvēt Latviju jebkāda veida sacensībās.

Cilvēki, kas dzīvo informācijas vakuumā varētu iebilst, ka sportu nevajadzētu jaukt ar politiku, taču patiesība ir tāda, ka tieši to jau ilgus gadus dara Krievijas valsts. KHL idejas autors un atbalstītājs ir neviens cits kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tāpēc hokeja arēnās ne vienu vien reizi parādījās banneri ar politskiem saukļiem un aicinājumiem. Ja vēl pirms karadarbību uzsākšanas Ukrainas teritorijā Latvijas komandas Rīgas “Dinamo” spēlēšanu krievzemē daudzi uztvēra, maigi sakot, neviennozīmīgi, tad pēc 24. februāra visiem kļuva skaidrs – latviešu spēlēšana Krievijā nav pieņemama.

Latvijas Reakcija un Indraša Klusēšana

Tagad mēs zinām, ka Indrašis KHL tomēr nespēlēs, taču sākumā, saliekot kopā visu pieejamo informāciju, gandrīz nevienam par to nebija šaubu. Protams, sporta ziņu portālu komentāros atradās arī cilvēki, kas centās attaisnot Indraša lēmumu, tomēr nospiedošais vairākums sporta līdzjutēju un publisko personu nosodīja Latvijas valstsvienības uzbrucēja nodomus.

Uzreiz pēc tam, kad parādījās informācija par uzbrucēja pievienošanos Krievijas komandai, oficiālu komentāru par situāciju sniedza Latvijas hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, kurš sarunā ar “Latvijas Televīziju” atklāja, ka gadījumā, ja informācija izrādīsies patiesa, tad izlases durvis Indrašim būs slēgtas. “Ja izskanējušais fakts rezultēsies ar reāliem darbiem, tad noteikti Mika dalība Latvijas izlasē nebūs pieļaujama,” situāciju komentēja Pļāvējs. “Šobrīd sporta likumā pieņemtās izmaiņas nenosaka termiņu, kurā šis noteikums ir spēkā, tāpēc šobrīd lēmums ir bez beigu datuma.”

5. jūlijā, pēc gandrīz nedēļu ilgas klusēšanas Indrašis beidzot nāca klajā ar oficiālu paziņojumu, noraidot visus apvainojumus un noveļot vainu uz medijiem, kas, pēc uzbrucēja domām, nav pacentušies noskaidrot situāciju. “”Spartak” publiskotā informācija par manu pievienošanos klubam nav patiesa, manās rokās nav spēkā esoša līguma ar šo klubu! Tieši pretēji – man ir spēkā esošs līgums ar citu komandu! “Spartak” ir neapmierināti par manu atteikšanos spēlēt Krievijā, tāpēc ir šāda rīcība no viņu puses!” sociālās vientes “Instagram” publikācijā situāciju skaidroja latvietis.

“Es nosodu Krievijas karu Ukrainā un agresora valstī nespēlēšu! Esmu Latvijas patriots un savu attieksmi pret savu valsti vienmēr esmu paudis laukumā, velkot izlases kreklu deviņos Pasaules čempionātos pēc kārtas,” turpināja Latvijas izlases uzbrucējs. “Redzēju, ka šajā dienās daudzi raksta – “šajā situācijā var redzēt manu īsto nostāju”. To pašu gribu teikt par visiem inteliģentajiem cilvēkiem, kas pauda savu neadekvāto un nepatīkamo viedokli manā virzienā balstoties uz neapstiprināto informāciju medijos un sociālajos tīklos un pieņemot, ka tā ir vienīgā patiesā informācija.”

Protams, ka pēc šāda Indraša paziņojuma vairums cilvēku, kas sekoja līdzi viņa situācijai, metās aizstāvēt Miku, ar putām uz lūpām bļaujot, ka žurnālisti kārtējo reizi padarījuši savu “netīro darbiņu”, nepamatoti nomelnojot hokejistu. Taču, kā izrādījās, Indraša atbalstītāju prieki nebija ilgi, jo tikai trīs stundas pēc latviešu spēlētāja paziņojuma savu situācijas redzējumu prezentēja Maskavas komanda.

“Līgums starp “Spartak” un Latvijas izlases uzbrucēju Miku Indraši tika parakstīts atbilstoši noteikumiem un reģistrēts KHL Centrālajā informācijas birojā. Visus KHL līgumus atzīst Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) un tie ir jāpilda,” norādīts komandas paziņojumā. “Jautājums par esošo līgumu starp “Spartak” un Indraši tiks lemts juridiskajā ceļā, nevis publiskajā telpā. Ja spēlētājs nolems nepildīt līguma nosacījumus, tad viņam saskaņā ar KHL reglamentu būs jāmaksā kompensācija klubam.” Tobrīd pat viskvēlākajiem latviešu hokejista aizstāvjiem kļuva skaidrs, ka kāda no iesaistītajām pusēm nav līdz galam atklāta.

Indrašis un “Spartak” – Kurš Melo?

Mēģinot saprast, kurš patiesībā melo, mēģināsim ieskatīties notikumu hronoloģijā. Maskavas “Spartak” paziņoja par līguma noslēgšanu ar Indraši 29. jūnijā, taču pats spēlētājs pirmos komentārus sniedza gandrīz nedēļu vēlāk. Uzbrucējs savā paziņojumā skaidri lika saprast, ka žurnālisti balstījušies uz neapstiprinātu informāciju, kas, kā apgalvo pats hokejists, ir nepatiesa. Taču patiesībā žurnālisti, kuru uzdevums ir objektīvi atspoguļot notikumus, vairākkārt centās sazināties ar Indraši, lai uzzinātu viņa viedokli par situāciju un parakstīto līgumu, taču uzbrucējs gandrīz nedēļu ignorēja mediju centienus. Tāpat Miks vairākas dienas neatbildēja arī uz LHF pārstāvju zvaniem. “Šī ziņa bija gana liels pārsteigums, taču plašākus komentārus sniegt būtu pāragri. Vakardienas laikā nav izdevies sazvanīt Miku, lai noskaidrotu reālo situāciju,” 30. jūnijā notiekošo komentēja LHF ģenerālsekretārs Pļāvējs. Ņemot vērā daudzos centienus sazvanīt uzbrucēju, Indraša centieni novelt atbildību uz žurnālistiem, kas it kā nepatiesi atspoguļojuši situāciju, nav objektīvi.

Gadījumā, ja Maskavas komandas paziņojums tiešām būtu meli, nav šaubu, ka Indrašis, kurš ikdienā aktīvi izmanto sociālos medijus, noraidītu visus pārmetumus jau pirmās dienas laikā, līdzīgi, kā to izdarīja cits nu jau bijušais Latvijas valstsvienības uzbrucējs Kaspars Daugaviņš. 30. jūnijā, dienu pēc informācijas par Indraša līgumu ar “Spartak”, Krievijas medijos parādījās baumas, ka uz kādu no KHL komandām varētu pāriet arī Daugaviņš, taču pats uzbrucējs jau tājā pašā dienā noraidīja izskanējušo informāciju. Kaspars žurnālistiem apliecināja, ka viņš neplāno atgriezties KHL un ir izbrīnīts par šādu ziņu parādīšanos. Kas traucēja tāpat rīkoties Indrašim, tā vietā, lai nedēļu klusētu, manuprāt, ir tikai retorisks jautājums.

Taču kāpēc sekoja gandrīz nedēļu ilgs klusums? Atbilde varētu būt pavisam vienkārša – Indrašis patiešām plānoja spēlēt KHL, taču brīdī, kad saprata, kādās nepatikšanās iekūlies, steidzīgi mēģināja meklēt kādu risinājumu, bet ar medijiem nekontaktēja, lai nepateiktu kaut ko lieku. Zīmīgi, ka kopš 5. jūlija Miks nav sniedzis nevienu citu komentāru pat pēc atbildes no “Spartak” puses. Dažkārt klusēšana ir labāka atbilde, bet, cenšoties sevi attaisnot, var iebraukt vēl lielākās auzās. Tāpat, iespējams, domā arī Indrašis, kurš cer, ka situācija norims ātrāk, ja to mazāk apspriedīs.

Tāpāt muļķīgi izskatās Indraša teiktais par to, ka ”Spartak” publiskotā informācija nav patiesa, līguma ar klubu nav un patiesībā Maskavas komanda cenšas nomelnot latvieti par nevēlēšanos spēlēt kaimiņzemē. Jā, nav šaubu, ka Krievijas amatpersonas ir spējīgas uz dažādiem gājieniem, taču ir objektīvi iemesli, kāpēc Latvijas valstsvienības uzbrucēja teiktais neatbilst patiesībai. Līgums ar Indraši ir reģistrēts KHL datu bāzē, ko nav iespējams izdarīt bez spēlētāja paraksta. Kontrakts elektroniskajā sistēmā nonāk automātiski pēc elektroniskā paraksta izmantošanas speciālā programmā. Līdz ar ko, līgumu ar “Spartak” varēja parakstīt tikai divi cilvēki – Indrašis vai viņa aģents, ja viņam ir izsniegta tāda pilnvara. Taču arī tad, ja tas bija Indraša pārstāvis, tad šādas darbības tiek veiktas tikai ar paša spēlētāja apstiprinājumu.

Kā bija patiesībā? Latvijas izlases uzbrucējs, visticamāk, nebija gatavs tādam sabiedrības spiedienam, un, saprotot visu situācijas nopietnību un iespējamās sekas, mēģināja meklēt risinājumu. LHF ģenerālsekretārs Pļāvējs vienā no intervijām atklāja, ka Indrašim jūlija pirmajā nedēļā paredzēta tikšanās ar federācijas pārstāvjiem. Varam tikai minēt, par ko tika runāts minētajā sanāksmē, taču var visai droši pieļaut, ka tajā tika apspriests tālākās rīcības plāns. Visticamāk, federācija paskaidroja Indrašim, ka gadījumā, ja viņš tomēr izšķirsies turpināt karjeru Krievijā, valstsvienības durvis pārredzamā nākotnē viņam tiks slēgtas. Tādas perspektīvas neapmierināja 31 gadu veco izlases uzbrucēju, kurš kopš 2011. gada nebija izlaidis nevienu pasaules čempionātu, bet šogad nedevās uz Somijā organizētajām meistarsacīkstēm veselības apsvērumu dēļ.

Tāpat, balstoties uz Sporta likumā noteikto aizliegumu, LHF nedrīkst apstiprināt transfēru, jo tādējādi federācija veiktu pārkāpumu. Pat tad, ja uzbrucējs izvēlētos sliktāko variantu, LHF neparakstītu Indraša transfēra sertifikātu, bez kura uzbrucējs nevar spēlēt KHL komandā. Tas nozīmē, ka būtībā Indrašim nebija daudz variantu un viņš sāka meklēt karjeras turpināšanas iespējas Eiropā. Uzbrucējs 5. jūlija paziņojumā norādīja, ka viņam ir spēkā esošs līgums ar citu komandu, taču neminēja ar kādu. Zīmīgi, ka par Indraša topošo darba vietu nekas nav zināms arī divas nedēļas pēc komentāru sniegšanas un trīs nedēļas pēc notikušā. Ja tāda komanda tiešām pastāvētu, tad kāpēc par to nepaziņot oficiāli?

Taču tās nav vienīgās nepatikšanas, kurās ir iekūlies Indrašis. Pats Latvijas izlases uzbrucējs, protams, noliedz jebkādu līguma parakstīšanu ar “Spartak”, taču, ja mediji ir izdarījuši pareizos secinājumus un kontrakts ar Indraši tiešām atrodas KHL datu bāzē, pret latvieti tiks piemērotas sankcijas arī no Krievijas kluba puses. Proti, pēc KHL reglamenta Indrašim būs jāizmaksā kompensācija, kuras apmērs sastādīs vienu trešdaļu no paredzētās līguma vērtības jeb desmit miljonus rubļu (aptuveni 173 tūkstošus eiro). Tas notiks gadījumā, ja divu mēnešu laikā abām pusēm neizdosies vienoties par citiem nosacījumiem un līgums tiks lauzts no Latvijas izlases hokejista puses.

Kalniņš Pievienojas “Amur”

Ja gadījumā ar Indraši bija vairāk neskaidrību, nekā konkrētības, tad situācija ar Latvijas valstsvienības vārtsargu Jāni Kalniņu attīstījās pēc pavisam cita scenārija. Kalniņš nepatīkami pārsteidza Latvija hokeja sabiedrību 6. jūlijā, pievienojoties Krievijas Tālo Austrumu komandai Habarovskas “Amur”. Tas notika tikai dienu pēc tam, kad savu līgumu ar “Spartak” beidzot komentēja pats Indrašis. Sabiedrība par Kalniņa jauno darba vietu uzzināja no “Amur” ieraksta sociālajos tīklos, kurā līdzjutēji tika iepazīstināti ar komandas jauno latviešu vārtsargu. Tāpat spēlētājs bija atrodams kluba pieteikumā organizācijas mājaslapā.

Tāpat kā situācijā ar Indraši, vārtsarga atbalstītāji cerēja, ka minētā infromācija neapstiprināsies, taču tas nenotika arī šoreiz. Atšķirībā no Indraša, kurš atteicās runāt ar žurnālistiem, Kalniņš komentēja izskanējušo informāciju jau pirmajā dienā. “Tas nav populārs lēmums, bet tādu pieņēmu, jo mana karjera vairs nebūs gara,” pauda vārtsargs, apstiprinot līguma parakstīšanu ar KHL komandu. “Šis bija labākais variants manai ģimenei, domājot par dzīvi pēc hokeja. Esmu pieaudzis cilvēks un apzinos, kāda reakcija var būt cilvēkos un kā to var pavērst mediji. Katrs dzīvojam savu dzīvi un pieņemam lēmumus, kuri ir labākie sev un savai ģimenei.” Pret Kalniņa lēmumu var attiekties dažādi, taču nevar nenovērtēt spēlētēja atklātību un drosmi. Tas tikai vēlreiz pierāda, ka Indraša nedēļu ilgajai klusēšanai nav neviena pieņemama attaisnojuma.

Pēc neoficiālas informācijas no vietējiem žurnālistiem kļuvis zināms, ka vārtsargs nākamsezon Habarovskā nopelnīs apmēram 700 tūkstošus eiro. Jāatzīmē, ka šādu summu Kalniņam pavisam noteikti nesamaksātu nevienā citā Eiropas valstī. To apzinās arī pats vārtsargs, kurš atklāti apstiprina, ka galvenais rīcības motīvs bija tieši finansiālais aspekts. Taču vai tas ir tā vērts? Hokejists atbild apstiprinoši. “Rēķinos, ka valstsvienības durvis man būs slēgtas. Lēmums nebija spontāns, tas tika pieņemts, izsverot visus plusus un mīnusus,” sarunā ar portālu “Delfi” pauda Jānis. “Mani nebiedē sabiedrības nosodījums, jo neesmu taču mazs bērns. Apspriedām šo jautājumu ar apkārt esošiem cilvēkiem un ar to rēķinājāmies.”

30 gadus vecais Kalniņš aizvadītajā sezonā pārstāvēja Zviedrijas hokeja čempionāta komandu Vēkšes “Lakers”, kuras rindās 17 spēlēs atvairīja 88,7% metienu. Tikmēr sezonas beigu daļā pārcēlās uz Tamperes “Tappara”, kur kā rezerves vārtsargs kļuva par Somijas čempionu. Starptautiskā līmenī vārtsargs pārstāvēja Latvijas valstsvienību Pekinas olimpiskajās spēlēs, kur komandas pirmā numura lomā trīs mačos izcēlās ar 90,4% atvairījumu un 3,33 vidēji ielaistām ripām. Kalniņš uz Latvijas valstsvienību tika izsaukts jau kopš 2015. gada, taču šajā laikā kopumā pasaules čempionātos vārtos stājās tikai trīs mačos. Tagad ir skaidrs, ka šī statistika vairāk neuzlabosies.

Jeļisejevs Dodas uz “Admiral”

Ja Indraša pirmie komentāri bija jāgaida gandrīz nedēļu, bet Kalniņam bija jāzvana pēc komentāriem, tad Jeļisejevs nolēma atvieglot uzdevumu gan žurnālistiem, gan visai hokeja sabiedrībai. 12. jūlijā par līguma noslēgšanu ar Latvijas izlases uzbrucēju Nikolaju Jeļisejevu paziņoja Krievijas hokeja komanda Vladivostokas “Admiral”, kuru nākamsezon trenēs bijušais Latvijas hokeja valstsvienības uzbrucējs Leonīds Tambijevs, bet asistenta pienākumus pildīs pašmāju speciālists Andrejs Banada. Lai nevienam nerastos nekādu jautājumu, komanda savā sociālajā vietnē “Instagram” publicēja Latvijas izlases uzbrucēja video sveicienu Krievijas karakuģa fonā: “Sveicināta Vladivostoka! Esmu uzbrucējs Nikolajs Jeļisejevs. Drīz es pievienošos komandai treniņnomentnē. Ar nepacietību gaidu pirmās mājas spēles.”

Pagājušo sezonu uzbrucējs pavadīja Latvijas galvaspilsētas komandā Rīgas “Dinamo”, nodemonstrēdams karjeras labāko sniegumu KHL. Jeļisejevs 29 spēlēs izcēlās ar 13 vārtu guvumiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm, bet sezonu noslēdza Zviedrijas otrās līgas komandā Ērnšeldsvīkas “MoDo”, kur 20 mačos guva trīs vārtus un atdeva septiņas rezultatīvas piespēles. Tāpat kā Kalniņam, arī Jeļisejevam pārredzamā nākotnē Latvijas valstsvienības durvis būs slēgtas.

Autors: Kristaps Karzubovs