Kā Pagājis Eiropas Čempionāts Vieglatlētikā 2022?

No 15. līdz 21. augustam Vācijas pilsētā Minhenē, kur nedēļas nogalē Tīna Graudiņa un Anastasija Kravčenoka kļuva par Eiropas čempionēm pludmales volejbolā, norisinājās arī dalībnieku ziņā krietni lielāks pasākums – Eiropas čempionāts vieglatlētikā. Kā ierasts, uz sacensībām devās arī Latvijas delegācija, kuras sastāvā tika iekļauti astoņi sportisti. Medaļas netika izcīnītas, toties daži no Latvijas pārstāvjiem uzrādīja ļoti kvalitatīvu sniegumu.

Lielāka Delegācija Nekā Pasaules Čempionātā

Ja nesen notikušajā pasaules čempionātā no Latvijas bija pieteikti seši sportisti, tad Eiropas čempionātā to skaits bija nedaudz lielāks. Guntai Vaičulei, Līnai Mūzei, Madarai Palameikai, Rolandam Štrobinderam un Patrikam Gailumam pievienojās trīssoļlēcēja Rūta Kate Lasmane, soļotājs Raivo Saulgriezis un šķēpmetējs Gatis Čakšs, tikmēr pasaules čempionāta dalībnieks Arnis Rumbenieks izlases sastāvā netika iekļauts. Ņemot vērā turnīra norises vietu, šoreiz translācija notika nevis naktī pēc Latvijas laika, bet normālā laikā, kas ļāva visiem vieglatlētikas faniem sekot līdzi gan mūsu atlētu startiem, gan jauno rekordu uzstādīšanai.

Sacensības pulcēja 1495 sportistus no 48 Eiropas valstīm. Gan vīrieši, gan sievietes sacentās 24 disciplīnās, taču kopā katra dzimuma pārstāvji savā starpā izspēlēja 25 medaļu komplektus, jo maratonā apbalvoja gan labāko skrējēju, gan labāko komandu, saskaitot kopā trīs skrējēju rezultātus. Pārliecinošu sniegumu rādīja mājinieki, kuri izcīnīja septiņus zeltus un septiņus sudrabus – visvairāk no dalībnieku komandām. Labāko trijniekā iekļuva arī Lielbritānija un Spānija. Pie vismaz vienas medaļas izdevies tikt 29 izlasēm, tajā skaitā divām Baltijas valstīm – Lietuvai un Igaunijai

Labākie Rezultāti pēc Medaļām Eiropas Čempionātā

Vieta	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1.	Vācija	7	7	2	16
2.	Lielbritānija	6	6	8	20
3.	Spānija	4	3	3	10
4.	Grieķija	4	1	0	5
5.	Nīderlande	4	0	2	6

Vaičulei Karjeras Rekords

Latvijas sportisti no Eiropas čempionāta atgriezušies bez medaļām, nespējot atkārtot Lietuvas vai Igaunijas piemēru. Emocionāli divejāds starts sanāca Guntai Vaičulei. Viena no Latvijas labākajām īso distanču skrējējām 400 metrus Minhenē pieveica 51,25 sekundēs, kas ir viņas jaunais karjeras rekords. Bet apstākļi sakrita, vai precīzāk sakot citas sportistes skrēja tik ātri, ka arī ar rekordu nepietika, lai vismaz iekļūtu finālā. Salīdzinājumam, šīs disciplīnas uzvarētāja Femke Bola no Nīderlandes distanci veica zem 50 sekundēm – viņas precīzs rezultāts bija 49,44 sekundes, kamēr bronzas ieguvēja Anna Kelbasinska no Polijas uzrādīja laiku 50,29 sekundes.

Labus vārdus varētu teikt par Latvijas šķēpmetējiem un šķēpmetējām. Palameika uz Eiropas čempionātu sasniedza optimālu formu un kvalifikācijā šķēpu meta 60,56 metru tālu, kas ir viņas sezonas labākais rezultāts. Mūzei tik labi negāja, un normālos apstākļos ar 57,69 metriem iekļūšanai finālā nepietiktu. Konkurentes šoreiz nebija labākajā formā un arī otrā Latvijas pārstāve kvalificējās finālam. Interesanti, ka rezultātā tieši Mūze ieņēma augstāku pozīciju – viņa Eiropas čempionātu noslēdza septītajā vietā, kamēr Palameika – devītajā.

Vīriešu konkurencē no trīs šķēpmetējiem finālā iekļuva divi – Gailums (77,55 kvalifikācijā) un Štrobinders (77,33), kamēr Čakšs (74,63) palika aiz svītras. Finālā Gailums ieņēma sesto vietu, bet Štrobinders – astoto. No vienas puses diezgan labs sasniegums, jo abi iekļuva top 10. No otrās puses, abi nebija pretendenti uz medaļām. Gailums finālā šķēpu meta 78,82 metru tālumā, par Eiropas čempionu kļuvušais Juliāns Vēbers uzrādīja 87,66 metru rezultātu, bet bronzas ieguvēja Lassi Elelātalo šķēps lidoja 86,44 metru tālu. Tātad, runa ir nevis par centimetriem, bet par vairākiem metriem.

Igaunijai Un Lietuvai Medaļas

Kaimiņiem šoreiz izdevies mājās atvest pa vienai medaļai. Lietuvai prieka brīžus sagādāja 19 gadus vecais diska metējs Mikols Alekna, kurš pērn izcīnīja zeltu U20 vecuma grupā Eiropas čempionāta un pasaules čempionātā. Šogad, debitējot pieaugušo konkurencē, pasaules čempionātā viņš ar pirmo piegājienu tika pie sudraba. Eiropas čempionātā lietuvietis visu paveica skaisti. Viņš izcīnīja zeltu, disku metot 69,78 metru tālu. Šīs rezultāts ir jauns Eiropas čempionātu rekords. Vēl viens Lietuvas diska metējs Andrijus Gudžijus ieņēma sesto pozīciju, tāpat sesto pozīciju izcīnīja arī šķēpmetēja Liveta Jasunaite.

Igaunijai gāja nedaudz pieticīgāk, bet viena medaļa arī izcīnīta – to paveica Janeks Oiglane, kuram bronza dekatlonā jeb desmitcīņā. Arī viņa gadījumā liela nozīme bija “mešanas” disciplīnām, kuras arī atnesa igaunim lielāko punktu skaitu. Kopā Oiglane sakrāja 8346 punktus, otrās vietas ieguvējs Simons Ehamers no Švieces – 8468, bet uzvarētājs Niklass Kauls no Vācijas guva 8545 punktus. Vēl viens Igaunijas pārstāvis Maicels Uibo iekļuva labāko pieciniekā ar 8234 punktiem. Citu vērā ņemamu panākumu mūsu kaimiņiem nav.

Eiropas Čempionāts Vieglatlētikā Bez Neviena Rekorda

Nesen notikušajā pasaules čempionātā tika pārspēti vairāki rekordi. Minhenē neviens no rekordiem netika pārrakstīts. Iespējams, daži sporti visus spēkus bija iztērējuši tieši pasaules čempionātā, kāds cits varbūt nebija labākajā formā. Bet fakts ir acīmredzams, ka aizvadītajās sacensībās neviens atlēts nepārspēja nedz pasaules, nedz Eiropas rekordu. Taču tas nav nekas neparasts. Arī 2018. gadā Berlīnē, kur norisinājās Eiropas čempionāts, neviens no rekordiem netika labots.

Tas gan nenozīmē, ka Eiropas labāko atlētu sniegums nebija ievērības cienīgs. Desmit sportistiem izdevās parādīt Eiropas čempionātu labāko rezultātu. Tas automātiski nenozīmē arī Eiropas rekordu, jo sezonas kopvērtējumā tiek ņemti rezultāti ne tikai no viena čempionāta, bet no visām sacensībām (tajā skaitā nacionālajām), kuras sezonas gaitā notiek Eiropas valstīs.

Vēl 11 disciplīnās tika atjaunoti nacionālie rekordi – īpaši bieži tas notika 4×100 metru stafetē, bet trīs no nacionāliem rekordiem pārspēja Polijas sportisti. Savukārt 16 sportistiem izdevies pārspēt individuālos rekordus, kas arī ir vērā ņemams sasniegums. Paralēli medaļu ieskaitei, tika izveidota arī tabula, kurā komandu rezultāti salasīti pēc to sportistu iekļūšanas labāko astoņniekā. Šajā ieskaitē Latvija ieņem 31. vietu.

Eiropas Čempionāta Sniegums pēc Iekļūšanas Labāko Astoņniekā

Vieta	Valsts	Punkti
1.	Lielbritānija	220
2.	Vācija	197
3.	Itālija	142,5
4.	Spānija	132
5.	Polija	128
24.	Lietuva	14
27.	Igaunija	13
31.	Latvija	6

Eiropas Labākie Tiksies Pēc Diviem Gadiem

Nākamais Eiropas čempionāts vieglatlētikā 2024. gadā norisināsies Itālijas galvaspilsētā Romā no 7. līdz 12. jūnijam, kas nozīmē, ka pasākums notiks neierastā laikā – vasaras sākumā. Atšķirībā no olimpiskajām spēlēm, vismaz pagaidām nekādas izmaiņas sacensību programmā netiek plānotas un sportisti turpinās cīnīties par 50 medaļu komplektiem 25 disciplīnās vīriešiem un tikpat disciplīnās sievietēm.

Tas nozīmē, ka Francijas galvaspilsētai Parīzei vēl būs jāuzgaida sava kārta līdz pat 2030. gadam. Romantiskajā Parīzē bija paredzēts 2020. gada Eiropas čempionāts, kuram nebija lemts notikt Covid-19 pandēmijas dēļ. Turnīru rīkotāji līdz pat 2028. gadam jau bija noteikti iepriekš, tādēļ Francija Eiropas čempionātu uzņems desmit gadus pēc tam, kad sacensībām bija jānotiek šajā valstī.

Romai tas būs otrs Eiropas čempionāts vieglatlētikā pilsētas vēsturē, iepriekš tas šajā vieta notika 1974. gadā. Interesants fakts – vēsturē pirmais Eiropas čempionāts arī notika Itālijā, 1934. gadā to uzņēma Turīna, bet piedalījās tikai vīrieši. Pirmais EČ ar sievietēm dalībnieku vidū notika pēc Otrā pasaules kara beigām – 1946. gadā Oslo.

Kopā 25 turnīri tikuši uzņemti 17 valstīs, no kurām trīs vairs neeksistē kā atsevišķas valsts – Dienvidslāvija, Čehoslovākija un Vācijas federatīva republika (VFR). Kopā Vācija ir pārliecinošā rekordiste, jo šajā valstī vai tās teritorijās ar citu nosaukumu notikuši pieci Eiropas čempionāti. Pa trīs turnīriem uzņēmusi Somija un Itālija, pa diviem – Dienvidslāvija, Grieķija, Zviedrija, Šveice, Ungārija, Francija un Somija.

Nākamie Eiropas Čempionāti

Gads	Valsts
2024.	Roma (Itālija)
2026.	Birmingema (Lielbritānija)
2028.	Hožuva (Polija)
2030.	Parīze (Francija)